Vairogdziedzera punkcijas biopsija
Vairogdziedzeris ir neliels orgāns kakla priekšpusē, ko veido divas daiviņas, kas ir savienotas ar plānu tiltiņu, ko sauc par istmu. Tas ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas tieši asinīs izdala hormonus trijodtironīnu un tiroksīnu (T3 un T4). Tie regulē organisma vielumaiņu, ietekmējot šūnu darbības ātrumu. Trešais vairogdziedzera hormons, kalcitonīns, piedalās kalcija vielu maiņas regulācijā.
Vairogdziedzera slimības
Vairogdziedzera slimības var noritēt gan ar tā funkcijas pavājināšanos, gan pastiprināšanos. Reizēm dziedzera darbība netiek būtiski traucēta. Viena no biežākajām slimībām ir mezglu veidošanās dziedzerī. Visbiežāk mezgli ir labdabīgi, tomēr reizēm tajos var notikt ļaundabīgas izmaiņas un attīstīties vēzis. Vairogdziedzera vēzis ir ļoti reta slimība, kas savlaicīgi atklāta, parasti ir pilnībā izārstējama. Iespējami pilnīga informācija par mezgla dabu ļauj ārstam izvēlēties labāko slimības ārstēšanas veidu.
Vairogdziedzera slimībau diagnostika
Pēc vizītes pie ārsta jums var tikt nozīmēti dažādi vairogdziedzera izmeklējumi. Biežākie ir hormonu un antivielu līmeņa noteikšana asinīs, scintigrāfija, ultrasonogrāfija. Katrs no tiem sniedz svarīgu un nepieciešamu informāciju par vairogdziedzera stāvokli, tomēr neviens neparāda, no kādiem audiem un šūnām dziedzeris sastāv. Bieži tam var būt izšķiroša nozīme pareizas diagnozes un ārstēšanas noteikšanai. Lai iegūtu šūnas izmeklēšanai citoloģiskajā laboratorijā, jāizdara punkcijas biopsija.
Kā notiek punkcijas biopsija?
Vairogdziedzera punkcijas biopsiju izdara ārsts (ar procedūru māsas palīdzību) speciāli iekārtotā kabinetā. Procedūras laikā pacients atrodas guļus stāvoklī uz muguras. Lai atvieglotu pieeju vairogdziedzerim, kakla daļai jābūt atsegtai un zodam nedaudz paceltam. Pēc ādas dezinfekcijas un punkcijas vietas atsāpināšanas ārsts izdara dūrienu ar tievu adatu vairogdziedzera mezglā, kontrolējot adatas gaitas pareizību ar ultraskaņas palīdzību. Ar šļirci adatā tiek iesūktas šūnas, kuras tālāk nosūta izmeklēšanai uz citoloģijas laboratoriju. Lai iegūtā informācija būtu precīzāka, šūnas jāņem no vairākām mezgla vietām vai vairākiem mezgliem, tādēļ šādas punkcijas atkārto 2-4 reizes. Pēc tam punkcijas vietai uzlīmē sterilu pārsēju, ko pēc 1 st. var noņemt.
Vai sāpēs?
Ja jums nav kādu alerģisku reakciju, īpaši uz tādiem medikamentiem kā lidokaīns, punkcijas vietu var atsāpināt injicējot ādā 2% tā šķīdumu. Paša vairogdziedzera kapsula tomēr saglabā jutīgumu, tādēļ katra dūriena laikā jūs jutīsiet nelielu iesāpēšanos. Sāpes būs sīkas un īslaicīgas. Nepieciešamības gadījumā punkcijas biopsiju droši var izdarīt pilnīgi bez atsāpināšanas, neradot jums būtiskus nepatīkamus pārdzīvojumus.
Iespējamie sarežģījumi
Vairogdziedzera punkcijas biopsijas parasti notiek bez jebkādiem sarežģījumiem. Reizēm dūrienu vietā var rasties neliels zilums vai kādu laiku saglābāties pastiprināts jutīgums. Ļoti retos gadījumos iespējama lielāka asinsizplūduma izveidošanās. Visi izmantojamie instrumenti un materiāli ir vienreiz lietojami, tādēļ punkcijas vietas inficēšanas iespējas ir niecīgas.
Rezultāti
Atbildi no iegūto šūnu laboratoriskajiem izmeklējumiem var saņemt 4-5 dienu laikā. Ar to jums jādodas pie endokrinologa tālākas ārstēšanas noteikšanai. Ilggadīga Latvijas un ārzemju klīniku pieredze rāda, ka apmēram 10 – 25 % gadījumu pirmās punkcijas biopsijas laikā neizdodas iegūt pietiekamu vairogdziedzera šūnu daudzumu ticamu secinājumu izdarīšanai. Tas skaidrojams ar vairogdziedzera uzbūves īpatnībām. Tad procedūra ir jāatkārto. Būtiska nozīme ir ārsta pieredzei, kurš veic šo procedūru. Teikas klīnikā katru gadu izdara vairāk nekā 1000 vairogdziedzera punkcijas biopsiju. Citoloģisko analīžu rezultātus var saņemt klīnikas reģistratūrā darbadienas no 9.00 līdz 18.00.